Mēs dzīvojam labākos un drošākos apstākļos kā paaudzes pirms mums, taču nāvējošu slimību skaits tikai pieaug. Apkārtējās vides piesārņojums palielinās, bet vai tas ir lielāks kā PSRS laikos? Padomju laikos rūpnīcas un fermas Latvijā bija vairāk un ķīmiskais piesārņojums pacēlās gaisā un tika novadīts upēs. Situācija šajā aspektā šobrīd ir uzlabojusies, taču iezīmējas jauns izaicinājums – industriāli ražota pārtika un tās uzglabāšana bisfenolu A (BPA) saturošos iepakojumos.

ivars-kalvinsBisfenola A (BPA) lietošana pārtikas iepakojumos nopietni apdraud mūsu veselību un dzīvību. Šīs vielas saturs polikarbonāta vai epoksīdu materiālos, kur tas izmantots kā viena no izejvielām, var sasniegt 0,1% un vairāk, un no šiem materiāliem, kas tiek lietoti gan trauku ražošanā (tai skaitā – zīdaiņu barošanas pudelītēs), gan skārdeņu pārklājumos u.t.t. tas nokļūst pārtikas produktos.

Noteiktās nekaitīguma normas (50 mkrogrami uz kilogramu ķermeņa masas dienā) var izrādīties pārāk augstas, lai pasargātu mūs no audzējiem un citām dzīvībai bīstamām slimībām, ko šī viela spēj izraisīt. Manuprāt, nepieciešams BPA saturošos materiālus aizliegt lietot Latvijā kā iepakojuma materiālos pārtikai un dzērieniem, kā arī virtuves piederumu un trauku izgatavošanā.
(Avots: Organiskās sintēzes direktors Ivars Kalviņš, manabalss.lv)

 

Zīdaiņi un bērni ir visjūtīgākie un BPA pat niecīgās devās var izraisīt izmaiņas hormonālā sistēmā, bet vai nav dīvaini, ka tas, ko neļauj lietot bērniem tiek pilnā mērā izmantots pieaugušo dzīvē? Vai kāds tiešām iedomājas, ka bērni neizmanto tos pašus virtuves piederumus un ūdens pudeles, ko pieaugušie? Likumsakarīgi, ka laika gaitā BPA uzkrājas mūsu ķermeņos un var novest un noved pie dažādām nepatīkamām izpausēm.

Kas ir bisfenols ?

BPA ir viela, kas sastopama plastmasā un Latvijā tiek izmantota praktiski visur – pārtikas iepakojums (plēves, plastmasas kārbas), ūdens pudeles, virtuves piederumi, kompaktdiski, daļa no pārklājuma konservu kārbās, epoksīdsveķi. Vēl pavisam nesen tas bija arī bērnu pudelītēs, bet tagad ir aizliegts. Bisfenols A spēj atdarināt cilvēka dabisko hormonu estrogēnu un, nonākot organismā, iejaucas hormonālajā sistēmā.

Kā atbalstīt BPA ierobežošanu Latvijā?

Paraksties par BPA aizliegšanu Latvijā šeit >>  Ja tiks savākti 10 tūkstoši parakstu, iniciatīva tiks iesniegta izskatīšanai deputātiem Saeimā. Zinot ZZS lobiju spēku ir skaidrs, ka cīņa nebūs viegla, bet katrai darībai ir arī piliena efekts un soli pa solim tas var izdoties. Papildus tam tas sekmēs cīņu arī ES mērogā, kalpojot kā piemērs, ka arī Latvijas pilsoņiem šis jautājums ir nozīmīgs. Birokrātiskās cīņās šādiem argumentiem reizēm ir nozīme.

Atklāts jautājums lēmumu pieņēmējiem – vai tikai šaubas vien par BPA kaitīgumu nav pietiekams pamats, lai to aizliegtu. Mēs aizliedzām lietot enerģijas dzērienus jauniešiem, vai BPA nav svarīgāks.

bpa-aizliegsana-latvija

Pasaules pieredze

Publiski pieejamā informācija liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā pētījumi ir apliecinājuši, ka BPA var izraisīt šādas kaites – diabēts, aptaukošanās, krūts un prostatas vēzis u.c. slimības. Jau 2003. un 2004. gadā ASV Slimību kontroles un novēršanas centrs atklāja, ka BPA ir 93% no izmeklētajiem 2517 pieaugušo un bērnu urīna paraugiem. Turpmākie pētījumi visā pasaulē (vairāk kā 130) ir parādījuši, ka pat zems BPA līmenis var radīt nopietnas veselības problēmas.

Nav noslēpums, ka dzīvnieki nereti ir jutīgāki par cilvēkiem un pirms eksperimentēt ar cilvēkiem, mēs gūstam apstiprinājumu uz dzīvniekiem. Līdzšinējie pētījumi ar dzīvniekiem apliecina, ka augstas BPA devas var izraisīt negatīvu ietekmi uz nierēm un aknām, piena dziedzeriem,  reproduktīvo, nervu, imūno, vielmainas, sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī veicināt vēža attīstību.

Eiropas Pārtikas drošības aģentūra (EPDA) jau šobrīd ir samazinājusi pieļaujamo dienas deva cilvēkam no 50 to 4 µg/kg. Patreizējais regulējums ir tikai pagaidu, jo 2017. gadā tiks publicēts ASV Nacionālās Toksikoloģijas programmas pētījumu rezultāti un EPDA gaida tās secinājumus.

Francija jau kopš 2010. gada ir aizliegusi BPA izmantošanu pārtikas iepakojumus un zīdaiņu pudelītēs. Francijas Augstākā tiesa gan ir lēmusi, ka Francijas ražotāji joprojām var turpināt eksportēt pārtikas produktus, kuras iepakošanā ir izmantots BPA uz citām valstīm. Francijas uzņēmumi tāpat joprojām var turpināt ražot arī BPA un to saturošus uzglabāšanas iepakojumus uz citām valstīm.

Kādēļ BPA jau sen nav aizliegts?

Diemžēl uzņēmēju un ražotāju lobijs jebkurā pasaules valstī gandrīz vienmēr ir spēcīgāks nekā cilvēku veselības aizstāvji. Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu ražotāju peļņu un saglabātu darba vietas dažiem desmitiem vai simtiem cilvēku cieš visi pārējie. Aizliegumi dažādām ķīmiskām piedevām, kas tiek izmantotas pārtikas apstrādē, ražošanā un jebkurā citā sadzīves jomā tiek noteikti tikai pēc tam, kad tiek iegūti neapgāžami pierādījumi par to kaitīgumu. Tā vietā, lai atļautu lietot kādu jaunu vielu pēc tās nekaitīguma pārbaudes, mēs ejam pretējo ceļu un gaidam, kamēr veselības problēmas ir  acīmredzamas. Šajā gadījumā varam atcerēties tabakas industrijas lobiju vairākas desmitgades ilgušo kampaņu pret tabakas reklāmas un izplatīšanas aizliegumu. Agrāk neviens neticēja, ka cigarešu lietošana var izraisīt plaušu vēzi, bet tagad tas ir vispāratzīts fakts. Vai ar BPA nevarētu būt līdzīgi?x

Kā es varu parūpēties par savu veselību?

Dzīvo dabīgāk un atbildīgāk pret savu veselību. Iepērkoties izmanto auduma maisiņus, pārtiku uzglabā iepakojumus, kas nav no plastmasas. Tas nebūs tik ērti, bet ilgtermiņa efekts, iespējams, būs krietni lielāks nekā ievērot dažādas diētas. Uzglabā ūdenī stikla traukos. Ja esat Francijā varat pirkt pārtikas uzglabāšanas traukus un pārtiku droši, jo tur BPA ir aizliegts.

Izmantotie avoti un papildus informācija