2019. gada aprīlī žurnālā “Scientific Reports” publicētā pētījuma  “Ilgtermiņa ieguvumi no mikrobioma transplanta terapijas autisma simptomu..[gadījumā]” Arizonas Universitātes zinātnieki atklājuši, ka autisma pazīmes bērniem pēc fekālā transplanta (fecal transplant) terapijas samazinājās par 45%.

Saskaņā ar pētnieku teikto šis ir līdz šim labākais terapijas rezultāts pasaulē, turklāt pozitīvie ieguvumi joprojām bija spēkā arī pēc 24 mēnešiem.

“Mēs atklājām ļoti spēcīgu saiti starp mikrobiem, kas dzīvo mūsu zarnās un signāliem, kas ceļo uz smadzenēm.. Divus gadus vēlāk, bērni jūtas vēl labāk, kas ir pārsteidzoši.. Daudziem bērniem ar autismu ir kunģa-zarnu trakta problēmas un daži pētījumi, t.sk. mūsu atklāj, ka šādiem bērniem ir arī sliktāki ar autismu saistītie simptomi. Daudzos gadījumos, kad jūs varat izārstēt šos kunģa-zarnu trakta simptomus, viņu uzvedība uzlabojas”, saka Arizonas Universitātes zinātniece, profesore, R. Krajmalnika-Brauna.

“Aptuveni 30% – 50% cilvēku ar autismu ir arī hroniskas kunģa-zarnu trakta problēmas, galvenokārt, aizcietējumi un/vai caureja, kas var ilgt gadiem. Hronisks diskomforts un sāpes izraisa nemieru, samazina uzmanību un spējas mācīties un negatīvi ietekmē uzvedību.

Agrāki pētījumi, izmantojot tikai vankomicīnu (antibiotika) atklāja ievērojumus īslaicīgus uzlabojumus kunģa-zarnu trakta un autisma simptomu mazināšanā, bet ieguvumi tika zaudētu dažas nedēļas pēc terapijas, neskatoties uz to, ka tika lietoti spēcīgas aptiekā nopērkamas probiotikas. Tādēļ radās loģisks jautājums, kas notiek zarnās un kā tas ietekmē autisma fiziskos un uzvedības simptomus un kā mēs varam panākt ilgtermiņa ārtēšanu? R. Krajmalnikas-Braunas, D.V. Kanga un Dž. B. Adamsa pētījums parāda, ka, transplantējot veselīgu mikrobiomu indivīdiem, kam zarnās iztrūkst noteiktas baktērijas, ir iespējams pacientam “ziedot” dažādākas baktērijas un uzlabot zarnu veselību,” teikts Arizonas Universitātes mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Autisma pazīmju mazināšanas pētījuma ietvars

Desmi nedēļas, katru dienu, pacientiem tika ievadīts fekālais mikrobioma transplants. Pirms terapijas 2 nedēļas tika izmantots vankomicīns (antibiotika), lai nogalinātu baktērijas, kam sekoja zarnu tīrīšana un fekālo transplantu terapija kopā ar kunģa skābi mazinošu medikamentu lietošanu 7 – 8 nedēļu garumā. Pēc šīm 10 nedēļām pētnieki veica novērošanu 8 nedēļu garumā un konstatēja, ka kunģa-zarnu trakta problēmas bērniem ar autisma simptomiem mazinājās par 80% un pakāpeniski mazinājās arī autisma simptomi. Paralēli pacientiem palielinājās baktēriju, t.sk. potenciāli labvēlīgo baktēriju dažādība.

Savukārt pēc 2 gadiem tika veikta atkārtota, sākotnēji neplānota eksperimenta dalībnieku novērošana. Novērojumi tika atsākti, jo bērnu vecāki ziņoja par pārsteidzoši labiem rezultātiem un pētnieki vēlējās tos pārbaudīt. Jaunā pētījuma rezultāti apliecināja, ka divu gadu laikā bērnu zarnu traktā a) baktēriju diversitāte bija vēl vairāk palielinājusies, b) kunģa-zarnu trakta simptomi bija samazinājušies par 58% (mazāk nekā pēc sākotnējiem novērojumiem) un c) autisma pazīmes bērniem bija mazāk izteiktas.

Pētījumā piedalījās 18 bērni un 83% no tiem sākotnēji (pirms 2 gadiem) tika diagnosticēts spēcīgi autisma simptomi. Pētījuma beigās tikai 17% bija izteiktas autisma pazīmes, 39% bija vieglas/vidējas un 44% bija mazāk kā vieglas autisma pazīmes.

Pētnieks Dž. B. Adams arī norādīja, ka daudziem no bērniem, kas piedalījās pētījumā bija vairākas kopīgas iezīmes – dzemdības ar ķeizargriezienu, samazināts krūts barošanas laiks, paaugstināta antibiotiku izmantošana, mātes un bērna uzturā bija maz šķiedrvielas. Tas viss rezultējās ierobežotā zarnu baktēriju bio daudzveidībā. No citiem pētījumiem ir zināms, ka bērniem ar autisma pazīmēm zarnu traktā ir zemāka baktēriju sugu daudzveidība un dominē citi baktēriju veidi.

Pētījuma ierobežojumi un nākotnes perspektīvas

Pētnieki norāda, ka, neskatoties uz ievērojamajiem rezultātiem, ir nepieciešami plašāki klīniskie pētījumi, līdz terapija ASV varētu tikt oficiāli apstiprināta. Šeit aprakstītajā pētījumā piedalījās 18 dalībnieki, kas ir salīdzinoši neliels skaits, turklāt tas nebija dubultaklais pētījums ar kontroli pret placebo, kas tiek uzskatīts par zinātnes zelta standartu.

Bažas par placebo efektu gan mazina divu citu pētijumu rezultāti. Pirmkārt, terapijā, kur tika izmantots vankomicīns (antibiotika) pozitīvs rezultāts saglabājās tikai 2 nedēļas, bet, izmantojot fekālo transplantu vairāk kā 2 gadus. Otrkārt, citā pētījumā, kur 8 – 12 gadu periodā tika novēroti 345 bērni ar autisma pazīmēm tika konstatēts, ka 80% gadījumu (bez citas terapijas iesaistes) autisma simptomi saglabājās tādā pašā līmenī..

Šobrīt pētnieku komanda cenšas optimizēt fekālā transplanta devas lielumu, kas viņu vērtējumā bija optimālā 90% pacientu.

Tāpat zinātnieki patlaban arī veic apjomīgāku pret placebo kontrolētu pētījumu, kurā ir iesaistīti pieaugušie ar autisma spektra traucējumiem. Ja arī šis pētījums apliecinās fekālo transplantu pozitīvo iedarbību, tas būs vēl viens solis tuvāk mikrobioma transplantu plašākai izmantošanai.

Varam arī prognozēt, ka, iepazīstoties ar fekālā transplanta izmantošanas ilgtermiņa rezultātiem, līdzīgus pētījumus tuvākajos gados varētu veikt arī citu zinātnieku komandas.

Izmantotie avoti un papildus informācija: