Kurkuma ir koši dzeltenas krāsas jeb kā senie Indijas iedzīvotāji noteikti būtu dēvējuši par saules dzeltenas krāsas garšviela ar savelkošu, rūgtenu un viegli saldenu garšu. Tā gadu tūkstošiem jau tiek pievienota ēdieniem, un tikpat sena vēsture ir tās pielietojumam veselības uzlabošanā – gan profilaktiski, gan ārstēšanā. Ajurvēdas medicīnā pastāv ļoti daudzpusīgs kurkumas izmantošanas spektrs. Mūsdienās kurkumas iedarbība tiek pētīta arī zinātnē. Šis raksts būs ieskats kurkumas stāstā no dažādiem aspektiem, atstājot jums iespēju dziļāk izpētīt jebkuru no tiem.

Vēsture un simbolisms

Kurkuma ir ingveru dzimtas augs. Vārds kurkuma ir cēlies no arābu valodas. Sanskritā kurkumu dēvē par haridru, kas nozīmē dzeltenā, arī par kanchani, tulkojumā – dzeltenā Dieviete. Senāk kurkumai Indo- eiropiešu kultūrās bija arī simboliska nozīme. Kurkumu izmantoja tās enerģētiskās iedarbības dēļ. Arja kultūrā tika pielūgta saules sistēma un saule kā dievība. Kurkuma tās dzeltenās krāsas dēļ tika saistīta ar saules gaismu un cilvēki ticējā, ka tai piemīt aizsargājošas īpašības. Šīs kultūras atblāzma joprojām ir sastopama Indijas dienvidos, kur cilvēki ap roku vai kaklu nēsā kaltētu kurkumas saknes gabaliņu. Tas kopš seniem laikiem tiek izmantots kā talismans ļaunā atvairīšanai un lai valkātājam nodrošinātu dziedināšanu un aizsardzību. Indijā cilvēki ticēja, ka kurkumā mīt Dievmātes enerģija, kas palīdz iegūt pārticību, attīrīt smalkās enerģijas kanālus. Arī mūsdienās Indijā kurkuma tiek izmantota sakrālajās ceremonijās. Parasti tā tiek sagatavota pastas formā un uzklāta uz pieres, kur atrodas trešā acs. To dara gan veicot pudžu rituālus, gan kāzās.

Pielietojums un iedarbība

Kurkuma ir nozīmīgs elements ājurvēdas medicīnā. Par to liecina arī fakts, ka vārdam kurkuma ir atrodami 46 sinonīmi. Ajurvēdas ārsti uzskata, ka kurkuma spēj līdzsvarot pamatelementus (gaisu – vatta, uguni – pitta un zemi – kapha) cilvēka ķermenī. Ajurvēdā pastāv daudz un dažādas formulas un receptes ar kurkumu. Kurkuma tiek izmantota kā garšviela kulinārijā, kā uztura bagātinātājs, gan arī tā tiek lietota ārīgi dažādās skaistumkopšanas receptēs. Kurkuma ir labi pazīstama tās pretiekaisuma iedarbības dēļ. Karsēts piens ar kurkuma un cukuru tiek izmantots saaukstēšanās gadījumos. Kurkumas sulu savukārt izmanto ievainojumu dziedināšanai un lai sekmētu zilumu izzušanu. Tai piemīt arī antioksidanta, antiseptiskas, pretsāpju, stimulējošas un savelkošas īpašības. Tas sekmē gremošanu, veicina smadzeņu darbību un tonizē nervu, kā arī sirds un asinsrites sistēmu, stiprina locītavas, atjauno un aktivizē aknu darbību, stiprina imūnsistēmu. Tā īpaši iedarbojas uz asins un ādas attīrīšanu.

Ārēja uzklāšana mazina sāpes un pietūkumu, ātrāk dziedē ievainojumus, palīdz arī aknes gadījumā. Klasiska recepte, kurkumu uzklājot uz ievainotajām vietām: samaisa turku zirņu miltus ar kurkumu, sezama vai mandeļu eļļu, nedaudz pievieno medu vai svaigu krējumu. Šī pasta mazinās ādas plankumus, uzlabos ādas izskatu. Ievienojumu dzīšanai tiek ieteikta šāda formula: ziede no olīveļļas, bišu vaska, tējas koka ēteriskās, eļļas, alvejas, kurkumas, arnikas, sarkanā aboliņa, gobas, timiāna eļļas un ar pievienotu e-vitamīnu. Tā kā kurkumai ir rūgta ar pretiekaisuma iedarbību, tā ir lieliska sakairinātas ādas slimībām, īpaši slapjajām ekzēmām. Kurkumas ēteriskā eļļa kopā ar citronellu, vaniļu un baziliku būs labs kukaiņu atbaidītājs. Tradicionālajās formulās 5g kurkumas kopā ar glāzi sūkalu jālieto no rīta un vakarā, lai aktivizētu un atjaunotu aknu darbību. Kurkuma labvēlīgi spēj ietekmēt ar elpceļu sistēmu. Tā ka antioksidants aizsargā plaušas no piesārņojuma.

Kurkuma pārtikā

Kurkuma plaši izmanto arī kā pārtikas krāsvielu, tās apzīmējums ir E100. To pievieno piena produktiem, saldējumam, kūkām, cepumiem. Kā krāsviela tā tiek izmantota arī audumiem – zīdam un vilnai. Pievienošana ēdienam noteikti ir vienkāršākais un maigākais kurkumas uzņemšanas veids. Kā uztura bagātinātāju to var iemaisīt siltā ūdenī vai pienā, pievienojot medu (pēc vēlēšanās). Kā uztura bagātinātajam parasti izmantotā deva ir no 1 – 4 g (¼ – 1 tējkarote).

Daži vienkārši varianti, kā kurkumu iekļaut ikdienas ēdienkartē:

  • šķipsniņu – ½ pus tējkaroti kurkumas pievienojiet rīsiem, tā dos gan dzelteno krāsu, gan bagātīgāku garšu;
  • pievienojiet sautētiem vai apceptiem dārzeņiem – tā labi piestāvēs puķkāpostiem; kartupeļiem un citiem sakņu dārzeņiem;
  • pievienojiet šķipsniņu kurkumas smūtijiem;
  • zupām.

Kurkumīns – bioloģiski aktīvā viela kurkumā. Pētījumi, iedarbība

Kurkumīns ir bioloģiski aktīvā viela, kas atrodama kurkumā. Kurkumīns ir arī tā sastāvdaļa, kuru zinātne visvairāk šobrīd pēta. Kurkumīna aktīvo iedarbību vislabāk varētu raksturot kā aizsargājošu. Vielas, kas novērš ēdiena bojāšanos, aizsargā arī dzīvos audus – aizsargājot biomolekulas vai netieši – stimulējot ķermeņa dabīgu attīrīšanos un aizsargmehānisma uzturēšanu, veicinot iekaisumu vai ievainojumu dzīšanu un sekmējot tā dabīgu saglabāšanos. Ir veikts pētījums, kas parāda, ka kurkumīns bloķē vairākus cigarešu dūmu nevēlamos blakusefektus un novērš nevēlamu ķīmisko elementu kombinācijas pēc apstrādāta ēdiena ēšanas.

Papildus informācija

*http://www.ayurvedacollege.com/articles/students/turmeric
*http://skinnychef.com/blog/how-to-cook-with-turmeric
*https://www.banyanbotanicals.com/info/ayurvedic-living/living-ayurveda/herbs/turmeric/