Pēdējo gadu laikā šķiet ikviens būs dzirdēji, ka “probiotikas” var palīdzēt nostiprināt un/vai atjaunot veselību. Pastāv uzskats, ka “labās baktērijas” palīdz atjaunot zarnu mikrofloru pēc slimošanas vai kādas medicīniskas procedūras, taču zinātnieku vidū par to joprojām nav vienprātības.

Katra cilvēka ķermenī dzīvo triljoniem baktēriju. Tas ir daudz vairāk nekā mums ir savu šūnu.  Zarnu probiotiķi traktā dzīvojošās baktērijas ir izveidojušas savas ekosistēmas, kas savā sarežģītībā nereti tiek salīdzinātas ar mūžamežu ekosistēmām. Katrā līmenī dzīvo atšķirīgi organismi, kas ir savstarpēji pielāgojušies viens otram. Brīdī, kad mēs apēdam jaunas baktērijas tām ir samērā grūti iedzīvoties jaunā vidē. Daļa no tām jau sākotnēji iet bojā saskarsmē ar kunģa skābi, savukārt citas, neatrodot piemērotas apmešanās vietas, tiek izvadītas no ķermeņa.

Stāstā par labajām baktērijām, kas ir brīvi pieejamas ir svarīgi nodalīt divu veidu probiotikas – a) pārtikā lietotās un b) probiotiku preperātus. Pirmās mēs varam uzņemt uzturā lietojot, galvenokārt, fermentētus produktus, savukārt otra kategorija tiek speciāli ražota un tirgota aptiekās, veikalos un internetā. Papildus tam pasaulē šobrīd aktīvi tiek pētīta arī fekālo transplantu izmantošana dažādu veselības traucējumu novēršanā.

Lielbritānijas Nacionālais Veselības Dienests (NHS) norāda, ka rūpnieciski ražotās pobiotikas tiek klasificētas kā pārtikas piedeva un netiek pakļautas tik rūpīgai testēšanai kā medikamenti. Šī iemesla dēļ nav drošu garantiju, ka produkts a) satur tās baktērijas, kas norādītas uz iepakojuma vai b) iepakojumā esošais daudzums ir pietiekams, lai tiktu sasniegts vēlamais efekts, vai c) baktērijas ir spējīgas izdzīvot pietiekami ilgi, lai sasniegtu zarnu traktu.

Vienlaikus arī jāņem vērā, ka pastāv liela atšķirība starp tiem baktēriju celmiem, kas uzrāda pozitīvus rezultātus klīniskos izmēģinājumos un tām probiotikām, kas nopērkamas internetā vai veikalos. Tas ļauj secināt, ka probiotiķi bērniem un pieaugušajiem nereti tiek pirkti bez pienācīgas izpratnes par to lietošanas drošumu un efektivitāti. Lai pieņemtu izsvērtāku lēmumu ir vērts vispirms konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai kādu citu kompetentu speciālistu.

Šobrīd gūti nedaudz pierādījumi, ka probiotiķi var palīdzēt izvairīties no caurejas antibiotiku lietošans periodā un mazināt kairināto zarnu sindroma simptomus. Attiecībā uz citām diagnozēm, piemēram, ekszēmu nav pierādījumi,  ka probiotiķi varētu palīdzēt.
Avots: NHS 

Neskatoties uz vājo pierādījumu bāzi, pasaulē probiotiku tirgus vērtība pārsniedz vairākus miljardus eiro un ir paredzams, ka to tirdzniecība aizvien palielināsies. ES uzraugošās institūcijas ir informētas par šo tendenci un šobrīd ES ietvaros ir aizliegts reklamēt pārtikas produktus kā probiotiķus saturošus vai vispār minēt uz iepakojuma vārdu probiotikas, jo tas var radīt pircējiem maldīgu priekšstatu par šo produktu pozitīvo ietekmi uz veselību, kam nav pietiekamu pierādījumu.

Pārtikas ražotāji Latvijā uz iepakojumiem, kam pievienotas labās baktērijas, sastāvā norāda – satur pienskābās baktērijas ieraugu, bifidobaktērijas vai ideālā gadījumā norāda konkrētu baktēriju celmu. Papildus tam patērātājiem ir iespējas probiotikas pirkt internetā vai aptiekās. Uz šādiem uztura bagātinātājiem ir jābūt norādītam tajās ietverto baktēriju celmiem un kopējam baktēriju daudzumam, taču ar to  lietošanu nevajadzētu pārlieku aizrauties. Atkarībā no ražotāja, sastāva un iegādes vietas probiotikas cena mēdz svārstīties no 6 līdz vairāk kā 80 eur par iepakojumu.

Kā dabīgi uzturā uzņemt labās baktērijas?

Jau tūkstošiem gadu cilvēki ir ēduši pārtikas produktus, kas satur probiotiķus. Dārzeņi un piena produkti, kas apstrādāti ilgākai uzglabāšanai (fermentēti) dabīgi satur lielu daudzumu probiotiku. Mūsu platuma grādos zināmākie probiotiskie pārtikas produkti ir kefīrs, jogurts, skābēti gurķi un skābēti kāposti, taču citur pasaulē tiek fermentēta arī soja (tempeh) un tēja (kombuča).

labās baktērijas

Latvijā tradicionāli vispopulārākie ir skābētie kāposti, kas satur lielu daudzumu dažādu probiotiku. Šādu kāpostu lietošana uzturā ir viens no lētākajiem veidiem, kā dabīgā veidā uzņemt labās baktērijas. Ārvalstu pētījumi liecina, ka skābos kāpostus ir galvenokārt četru celmu baktērijas –  Leuconostoc mesenteroides, Lactobacillus brevis, Pediococcus pentosaceus un Lactobacillus plantarum. Mazākā skaitā ir sastopamas arī Lactobacillus curvatus, Lactobacillus sakei, Lactobacillus coryniformis, Lactococcus lactis subsp lactis, Leuconostoc fallax, Leuconostoc citreum, Leuconostoc argentinum u.c.).

Tas nozīmē, ka, regulāri ēdot skābētus kāpostus, ir iespējams uzņemt dažādu veidu probiotikas. Ja vēl papildus tiek lietoti fermentēti piena produkti, tad probiotiķi tiek apēstas lielā skaitā.

Jāņem gan vērā, ka, rūpnieciski apstrādājot produktus, var tikt izmantota pasterizēšana – produkta apstrāde augstā temperatūrā. Ja tas tiek darīts, tad probiotiku daudzums strauji samazinās vai arī tās tiek pilnībā iznīcinātas. Piemēram, BBC pētījums par Lielbritānijas veikalos nopērkamiem, fermentētiem pārtikas produktiem atklāja, ka probiotiku daudzums nelielā skaitā bija sastopams tikai kefīrā un kombučā, bet pārējos tās nebija vispār. Turpretim pēc tradicionālām metodēm mājās gatavotos fermentētos pārtikas produktos probiotiķi bija sastopami lielā skaitā.

Skābētie kāposti satur probiotikas

No otras puses, attiecībā uz probiotikām vēl ir daudz nezināmo. Piemēram, 2018. gadā publicētā pētījumā Kopenhāgenas universitātes zinātnieki secināja, ka pozitīvi uzlabojumi tika novēroti gan tiem pacientiem, kas ēda skābētos kāpostus, kas saturēja daudz probiotikas, gan tiem, kas ēda tikai pasterizētus skābētos kāpostus. Šāds secinājums var šķist paradoksāls, taču jāņem vērā, ka skābētie kāposti zarnu traktā mītošām baktērijām kalpo par labu barības avotu (prebiotikas) un tās var savairoties arī bez papildus probiotisko baktēriju lietošanas. Labākais veids kā uzturā uzņemt prebiotikas ir lietot svaigus augļus, dārzeņus, saknes (sevišķi cigoriņus, topinambūrus, pieneņu saknes) pilngraudu produktus, ogas un sēkas (sevišķi linsēklas).

Kopējie secinājumi

Pasaulē probiotiku ražošana un tirdzniecība ir milzīgs, peļņu nesošs tirgus, taču apgalvojumi par labo baktēriju pozitīvo iedarību nav līdz galam zinātniski pamatoti. Vienkāršākais veids kā uzņemt probiotiķus ir lietot fermentētus, mājās gatavotus produktus – skābēti kāposti, skābēti gurķi, jogurts, kefīrs vai pirkt tos veikalā (mazāka iespēja, ka būs daudz labo baktēriju). Papildus tam uzturā ieteicams regulāri iekļaut svaigus augļus, dārzeņus, ogas, saknes, sēklas un pilngraudu produktus, kas nodrošinās organismu ar nepieciešamajām prebiotikām – barības vielām ķermenī jau mītošajām labajām baktērijām.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā konsultējieties ar savu ģimenes ārstu vai kādu citu kompetentu veselības sistēmas darbinieku.

Izmantotie avoti un papildus literatūra: