Šķiet ikviens vismaz reizi dzīvē būs dzirdējis, ka uzturā jācenšas ierobežot sāls patēriņu. Pētnieki ir secinājuši,  ka pārmērīga sāls lietošana veicina asinsspiediena paaugstināšanos, kas var veicināt dažādas slimības, t.sk, sirds un asinsvadu slimības. Diemžēl tikai retais apjauš, cik daudz sāli ik dienas reāli patērējam un, kuri produkti satur visvairāk sāli. Veselības ministrijas publicētais pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijā tiecas atbildēt uz šiem un citiem svarīgiem jautājumiem.

Cik daudz sāli ikdienā lietojam?

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijas aicina uzņemt līdz 5 gramiem sāls dienā. Tajā pašā laikā pētījumi liecina, ka Eiropā iedzīvotāji katru dienu uzņem 8 līdz 12 gramus sāls.  Veselības ministrijas 2020. gadā publicētais pētījums apstiprina, ka Latvijas iedzīvotāju sāls patēriņš atbilst un nereti pat pārspēj Eiropas vidējos rādītājus.

Pētījumā tika analizēti 1011 respondenti Latvijā(470 vīrieši, 541 sieviete) vecumā no 19 līdz 64 gadiem, kas ļauj izdarīt statistiski nozīmīgus sezinājumus par lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju. Rezultāti liecina, ka 70,7% vīriešu lieto 12,8 g sāls, bet sievietes 8,9 g sāls dienā. Vērtējot sāls lietošanas paradumus un ķermeņa svaru, pētnieki secināja, ka palielināts ķermeņa masas indekss korelē ar uzņemtā sāls daudzumus. Tas nozīmē, ka cilvēki ar paaugstinātu svaru kopumā lieto vairāk sāli.

Apskatot pārtikas produktus, tika secināts, ka respondenti visvairāk sāli uzņēma ar piena produktiem, galvenokārt, sieriem, gaļu un gaļas produktiem, maizi, garšvielām un piedevām.

Interesanti, ka 70% pētījuma dalībnieku, kas uzskatīja, ka sāli lieto pietiekamā daudzumā, to uzņēma par daudz. Kopumā PVO rekomendācijām, kas paredz uzņemt ar uzturu dienā līdz 5 gramiem sāls atbilda tikai 14,4% respondentu.

5 g sāls atbilst 1 tējkarotei (nolīdzinātai bez kaudzes).

Vai iespējams sāli lietot par maz? 2016. gadā žurnālā “Lancet” publicēts meta pētījums norādīts, ka riskus veselībai rada arī pārlieku maza sāls lietošana. Pētnieki secināja, ka cilvēkiem, kas dienā izdala ne vairāk kā 3 g sāls (tika pētīti urīna paraugi) palielinās sirds un asinsvadu slimību risks, kā arī priekšlaicīgas nāves risks. Savukārt citā ASV 2014. gadā publicētā pētījumā norādīts, ka vislielāko risku veselībai rada pārlieku maza vai gluži pretēji pārlieku liela sāls lietošana (U veida grafiks, skat. avotus zemāk). Viss iepriekš minētais ļauj secināt, ka, cenšoties samazināt sāls patēriņu, nebūtu vēlams aiziet galējībās un pilnībā atteikties no tā lietošanas. Vislabākais šeit būtu zelta vidusceļš, pieturoties pie PVO rekomendācijām sāls lietošanā.

Joda lietošanas paradumi

Jods ir viens no mikroelementiem, ko Latvijā tradicionāli ar uzturu uzņemam mazāk nekā būtu nepieciešams. Jods ietekmē dažādus fizioloģiskos procesus un ir īpaši svarīgs embrija veidošanās procesā, kā arī neiroloģisko un kognitīvo funkciju attīstībā.

Uzlabojoties uztura pieejamībai Eiropā, joda izteikta deficīta slimības (kretīnisms) ir izskaustas, taču joda deficīts var radīt garīgās veselības problēmas, samazināt darbaspējas un intelektuālās spējas, palielināt vairogdziedzeri (kākslis). Joda deficīts tiek saistīts arī ar koronāro sirds slimību, autoimūnām slimībām, vēzi un psihiatriskām slimībām.

Lai mazinātu joda deficītu iedzīvotāju veselībā 13 Eiropas valstīs valstīs ir obligāta galda sāls jodēšana. Piemēram, Polijā ir aizliegts ražot un izplatīt galda sāli, kas nav bagātināts ar jodu. Šīs politikas rezultātā Polijai ir izdevies būtiski samazināt kākšļa (palielināts vairogdziedzeris) esamību bērniem un grūtniecēm.

Arī Latvijā jau 2000. gadā tika secināts, ka iedzīvotājiem ir joda deficīts, taču sāls jodēšanas programma netika ieviesta. Iedzīvotājiem ir iespēja brīvprātīgi palielināt joda lietošanu, iegādājoties jodu saturošus vai ar jodu bagātinātus pārtikas produktus, jodēto sāli vai uztura bagātinātājus.

2020. gadā Veselības ministrijas publicētā pētījuma dati liecina, ka 70% dalībnieku uzturā lieto pārāk maz jodu. Optimālā daudzumā jodu uzņēma tikai 13,4% respondentu. Izteikts joda deficīts tika fiksēts 6,7%, mērens -32,9%, bet viegls 36,6% pētījuma dalībnieku. Joda lietošanas normās vislabāk spēja iekļauties vīrieši ar augstiem ienākumiem un Pierīgā dzīvojošie. Pētījumā atklājās, ka tikai 3,7% aptaujas dalībnieku jodēto sāli lieto ikdienā.

Cik daudz jodu būtu jālieto uzturā?

Šeit mēs runājam par mikro gramiem. Labākais veids kā ikdienā palielināt joda uzņemšanu uzturā ir lietot produktus, kas satur vairāk jodu, kā arī izmantot jodēto sāli. Produkti, kas tradicionāli visvairāk satur jodu – jūras veltes, t.sk. augi, zivis, olas, piens un piena produkti, kā arī jodētais sāls. Pieejami arī dažādi pārtikas produkti, kas ir bagātināti ar jodu un speciāli uztura bagātinātāji. Izvēloties uztura bagātinātājus, būtu vēlams konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu.

PVO un arī Latvijā tiek rekomendēts pieaugušajiem uzņemt līdz 1000 µg/ joda dienā, bet ieteicamā dienas deva ir 200 mikro grami uz vienu ķermeņa kilogramu dienā. Citām vecuma grupām joda lietošanas daudzums ir noteikts tāds pats (14 – 18 gados) vai zemāks.  Bērniem vecumā no 11 līdz 14 gadiem ieteikts 150 mikro grami, no 7 līdz 10 gadiem 120 mikro grami, no 1 līdz 6 gadiem 90 mikro grami, bet zīdaiņiem vecumā no 7 līdz 12 mēnešiem 70 mikro grami joda dienā. Zīdaiņiem vecumā līdz 6 mēnešiem Latvijā netiek dotas rekomendācijas par joda lietošanu, savukārt ASV Nacionālā Zinātņu akadēmija mudina šajā vecumā lietot 110 mikro gramus joda dienā.

Kopējie secinājumi

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju būtu jāsamazina sāls lietošanu uzturā un jāpalielina joda lietošanu, ievērojot pētījumā minētās uztura rekomendācijas. Vieglākais veids kā samazināt sāls lietošanu ir gatavot vairāk pašiem. Tāpat būtu jāatturas no automātiskas sāls pievienošanas ēdienam vēl pirms tā pagaršošanas.

Sākotnēji pārejot uz sāls mazāku lietošanu uzturā, tas var šķist mazāk garšīgs, taču jau pēc 2 – 3 nedēļām ķermenis pielāgosies jaunām garšām un jauniem ieradumiem.

Uzsākot jauno dzīvesveidu nevajadzētu aiziet arī galējībās, jo ir pētījumi (skat. zemāk Nr. 3), kas apliecina, ka pārlieku zems sāls daudzums uzturā arī palielina sirds un asinsvadu slimību, kā arī priekšlaicīgas nāves riskus.

Savukārt jodu Latvijas iedzīvotāji lieto pārāk maz. Ikdienā būtu jācenšas vairāk izmantot ar jodu bagātākus produktus, kā arī jāapsver iespēja vairāk lietot jodēto sāli. Piemēram, Polijai pārejot tikai uz jodēta sāls izmantošanu ir izdevies būtiski ierobežot daudzas slimības.

Izmantotie avoti un papildus literatūra

  1. Siksna I., Lazda I., Goldmanis M. “Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā”. Veselības ministrija. 2020. Sk. internetā: https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2020-09/P%C4%93t%C4%ABjums%20par%20s%C4%81ls%20un%20joda%20pat%C4%93ri%C5%86u%20Latvijas%20pieaugu%C5%A1o%20iedz%C4%ABvot%C4%81ju%20popul%C4%81cij%C4%81_0.pdf 
  2. World Health Organization. “Salt Reduction.” 29.04.2020. Sk. internetā: https://www.who.int/en/news-room/fact-sheets/detail/salt-reduction
  3. Mente A. et.al. “Associations of urinary sodium excretion with cardiovascular events in individuals with and without hypertension: a pooled analysis of data from four studies”, Lancet. 2016 Jul 30;388(10043):465-75. doi: 10.1016/S0140-6736(16)30467-6. Epub 2016 May 20. Sk. internetā: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27216139/
  4. Graudal N. et al. “Compared With Usual Sodium Intake, Low- and Excessive-Sodium Diets Are Associated With Increased Mortality: A Meta-Analysis”. American Journal of Hypertension, Volume 27, Issue 9, September 2014, Pages 1129–1137, https://doi.org/10.1093/ajh/hpu028, Sk. internetā: https://academic.oup.com/ajh/article/27/9/1129/2730186