Latvijā varam lepoties ar bagātīgiem saldūdens resursiem. To apjoms ievērojami pārsniedz mūsu patēriņa vajadzības un ūdens taupīšanai nopietnu vērību pievērš vien retais. Vai daudzi šeit dzīvojot aizdomājas, ka citur pasaulē dzeramais ūdens ir sastopams daudz retāk? (Prognozes liecina, ka līdz 2050. dzeramā ūdens trūkums varētu skart pusi planētas iedzīvotāju.) Apmeklējot kādu dienvidu zemi, iespējams, jau lidostā pamanīsiet, ka ūdens tualetēs nav dzerams, jo smaržo un arī garšo pēc hlora. Sarūkot ūdens resursiem, šo zemju iedzīvotāji ir spiesti meklēt risinājumus, kā mazināt ūdens patēriņu.
Kāda ir dzeramā ūdens kvalitāte Latvijā? Laba, taču vienmēr varētu vēlēties vairāk. Cilvēku aktīva saimnieciskā darbība (lauksaimniecība, rūpniecība), mājsaimniecību paradumi atstāj savu negatīvo iespaidu arī uz ūdens kvalitāti pašu mājās.
Pilsētās un ciemos par ūdens attīrīšanu parūpējas speciālas attīrīšanas stacijas. Ar ES līdzekļiem liela daļa attīrīšanas staciju ir modernizētas. Situācija ar dzīvojamo māju ūdensvadiem ne vienmēr ir tik pozitīva. Ūdens caurules nolietojas un var radīt ūdenim dažādas piegaršas vai smakas. Ja dzīvojat daudzdzīvokļu mājā, kur līdz kopīgam risinājumam par ūdens cauruļu nomaiņu ir grūti nonākt, individuāli ūdens filtri var kalpot kā pagaidu risinājums.
Privātmāju un lauku viensētu iedzīvotājiem, kas ūdeni iegūst no akām vai dziļurbumiem par ūdens tīrību un garšu nākas rūpēties pašu spēkiem. Tas nozīmē, ka ūdens analīzes un ūdens attīrīšana ar filtriem vai citā veidā ir šo iedzīvotāju pašu atbildībā.
Dzeramā ūdens problēmas
Dzeramais ūdens Latvijā tiek iegūts, galvenokārt, no gruntsūdeņiem, taču tā sastāvs dažādās vietās var būt ļoti atšķirīgs. Ir cilvēki, kas izlīdzas pērkot ūdeni pudelēs, taču tas nav labākais risinājums. Ūdens pudelēs ir daudz dārgāks un tā ražošanā un pārvadāšanā tiek nevajadzīgi izmantoti resursi. Turpinājumā apskatīsim dažas no ūdens kvalitātes problēmām, kuras var atrisināt.
Dzelžains ūdens
Ūdens ar paaugstinātu dzelzs saturu iekrāso santehniku, padara ūdeni duļķainu, ietekmē, garšu un smaržu. Ir iespējamas arī citas problēmas. Ūdens filtrēšana var palīdzēt.
Ciets ūdens
Iespējams, elektriskās tējkannas dibenā vai katlā pēc ūdens vārīšanas ir redzami kaļķakmens nosēdumi vai pat plēksnes. Varbūt ir nācies pēdējā laikā mainīt veļasmašīnas vai trauku mašīnas sildelementus? Ja atbilde ir apstiprinoša, pastāv liela varbūtība, ka ūdens mājā ir pārlieku ciets.
Tā rezultātā drēbju mazgāšanai ir vajadzīgs lielāks mazgājamā līdzekļa daudzums, ūdens sildierīces darbojas neefektīvāk un palielinās elektrības patēriņš. Savukārt jutīgāka āda šādos apstākļos var kļūt sausāka un būs vairāk jāpiedomā pie tās kopšanas.
Visas nosauktās pazīmes mēs varam pārbaudīt paši, bet ja ir vēlme iegūt precīzāku priekšstatu par ūdens cietību ir jāaiznes uz laboratoriju ūdens paraugs un jāveic analīzes. Tiem, kas plāno to darīt gan vēlams vispirms sazināties ar ūdens kvalitātes pārbaudes speciālistiem, jo ir jāievēro noteikta procedūra (speciāli trauki, precīza parauga noņemšana u.c.)
Smakojošs ūdens
Ūdens, kas garšo pēc vecām olām, hlora vai kanalizācijas liks riebumā saraukt degunu jebkuram, kam nav pazudusi oža. Smaka var nākt no ūdens ieguves vietas, boilera vai kanalizācijas. Katram variantam ir citi iemesli un risinājumi – jālabo nepareizs pieslēgums, jādezinficē baktērijas, jāveic ūdens aerācija (gaisa pievade), jāuzstāda filtri u.c.
Brūns, netīrs ūdens
Mēs vēlamies, lai dzeramais ūdens būtu dzidrs, bez garšas un bez smaržas. Diemžēl reizēm ūdensapgādes sistēma nav savos augstumos un pa krānu var iztecēt arī smilšu un māla piemaisījumi. Tie nav veselībai kaitīgi, bet reti kurš būs priecīgs dzerot šādu ūdeni.
Ja pie vainas ir tikai smiltis un māls, tad privātmājās problēmu var viegli atrisināt uzstādot vienkāršu un lētu ūdens filtru pirms krāna vai uzreiz aiz ūdenssūkņa.
Bakterioloģiski vai ķīmiski piesārņots ūdens
Baktērijas un ķīmiskais piesārņojums ūdenī ar aci nav saskatāms, taču var negatīvi ietekmēt mūsu veselību. Dažādi pesticīdi un ķīmiskie elementi, kas dzeramajā ūdeni iekļūst no apkārtējās vides mūsdienās vairs nav nekas neparasts. Ja ūdens šķiet piesārņots ar baktērijām, to pirms lietošanas var novārīt, bet tas diez vai būs ilgtermiņa risinājums.
Akas ūdens lietotājiem ir vēlams profilaktiski laiku pa laikam izsūknēt visu ūdeni, iztīrīt to no gliemežiem, lapām un dažādām sīkbūtnēm. Pēc akas tīrīšanas vēlams to dezinficēt. Savukārt pilsētas ūdens apgādes sistēmā par ūdensvada tīrību regulāri rūpējas pašvaldības atbildīgie dienesti.
Objektīvi pārbaudīt, vai ūdenī mīt cilvēka veselībai kaitīgas baktērijas vai arī tas ir ķīmiski piesārņots var tikai veicot ūdens analīzes. Mūsdienu tehnoloģijas ir ļoti attīstītas un analīzēs var noteikt visdažādākos piesārņojuma avotus. Diemžēl privātpersonām valsts neapmaksā šādas analīzes un nāksies atvērt maciņu.
Vai ūdens filtri tiek galā arī ar bioloģisko un ķīmisko piesārņojumu? Jā, taču saprast, kādus filtrus pirkt var tikai pēc analīžu rezultātiem. Paļauties uz to, ko saka kaimiņš vai paziņa nevar, jo katram ūdens kvalitāte un tās trūkumi var būt atšķirīgi.
Kādi ūdens filtri ir pieejami Latvijā
2021. gadā Latvijā ir pieejamas visdažādākās ūdens attīrīšanas un filtrēšanas ierīces un metodes. Tas nozīmē, ka attīrīt ir iespējams pat visnetīrāko un piesārņotāko ūdeni. Kura metode būtu vislabākā konkrētā gadījumā pateiks tikai speciālists pēc analīžu izvērtēšanas. Mēs savukārt aplūkosim pieejamos ūdens filtru veidus.
Vienkāršākie – mehāniskie filtri ir salīdzinoši lēti. Tie attīra tikai smilts, mālu un līdzīgus piemaisījumus. Mehāniskais ūdens filtrs nodrošinās, ka ūdens ir caurspīdīgs, taču var neuzlabot garšu un smaržu. Cik bieži ir jāmaina ūdens filtrs? Jo netīrāks ūdens, jo biežāk būs jāmaina. Maiņas biežumu ietekmēs arī izmantotā ūdens daudzums.
Atdzelžošanas filtri noņem dzelzs smaku un garšo, kā arī pasargās santehniku un drēbes no rūsainās krāsas nosēdumiem.
Ūdens mīkstināšanas filtri mazina ūdens cietību. Tas tiek panākts ar speciāliem jonu apmaiņas sveķiem, kuru izmantošana samazina ūdenī esošo minerālu (dzelzs, kalcijs, magnijs un mangāns) daudzumu.
Antibakteriālie UV filtri iznīcina ūdenī esošās baktērijas. Izmanto rūpniecībā un individuālai lietošanai.
Reversās osmozes filtri izmanto ļoti smalku membrānu caur kuru tiek cauri pārsvarā tikai ūdens molekulas. Otrā pusē paliek visi pārējie minerāli, baktērijas, vīrusi, organiskās daļiņas un citi piemaisījumi. Reversā osmoze tiek izmantota rūpnieciskajā un farmaceitiskajā ražošanā, lai iegūtu maksimāli tīru ūdeni, taču to var lietot arī mājsaimniecībās.
Kā uzstādīt ūdens filtrus?
Daļu, vienkāršāko filtru katrs pats var iegādāties veikalā (klātienē vai internetā) un uzstādīt saskaņā ar ražotāja sniegto informāciju. Tīmeklī šobrīd ir pieejama ļoti plaša informācija par dažādiem jautājumiem, t.sk. ūdens filtru uzstādīšanu. Ja ir laiks un vēlēšanās, daudzus darbus var paveikt pašu spēkiem.
Lai ietaupītu naudu un neizvēlētos filtrus, kas patiesībā nav nepieciešami, ir jāveic ūdens testēšana. Pēc tam atrodiet kādu, kas var rezultātus izskaidrot un palīdz izvēlēties piemērotāko risinājumu. Ja dzīvojat mājā, kur ūdens ir netīrāks var būt nepieciešams uzstādīt veselu filtru sistēmu vai speciālas ūdens attīrīšanas iekārtas.
Vai ūdens filtri tiek uzstādīti karstajam ūdenim?
Latvijā ūdens filtrēšana tiek veikta, galvenokārt, aukstā ūdens apgādei. Ja siltā ūdens boileros vai caurulēs ir savairojušās kaitīgās baktērijas, dezinfekcijas nolūkos ir jāpalielina karstā ūdens temperatūra līdz 65 – 70 grādu temperatūrai. Jaunajos ūdens sildītājos šis process periodiski notiek automātiski, bet vecākās sistēmās tas ir jādara pašam.
Kopsavilkums un secinājumi
Latvijā dzeramā ūdens resursi ir pietiekami un par to trūkumu mums pārskatāmā nākotnē nebūs jāuztraucas. Tas gan neizslēdz iespēju, ka karstās vasarās ūdens var pietrūkt akās.
Ūdens filtri var atrisināt dažādas ūdens kvalitātes problēmas – noņemt smakas, piegaršas, attīrīt no baktērijām, vīrusiem, ķīmiskā piesārņojuma, organiskajām daļiņām, smilts, māla un citām daļiņām. To, vai jums mājās ir vajadzīgs dzeramā ūdens filtrs varat izvērtēt atkarībā no savas atrašanās vietas.
Pilsētās, t.sk. Rīgā, centralizētā ūdens apgādes sistēma darbojas labi un nodrošina kvalitatīvu un tīru ūdeni. Problēmas var radīt mājā iebūvētā ūdensapgādes sistēma, kas ir bojāta vai savu laiku nokalpojusi. Ja ir šaubas par ūdens kvalitāti, aprunājieties ar mājas apsaimniekotāju vai pašvaldības ūdens apgādes dienesta speciālistiem. Alternatīva ir pašiem veikt analīzes un pēc tam risināt situāciju.
Arī privātmāju īpašniekiem un laukos dzīvojošajiem, kas ūdeni iegūst no akām, dziļurbumiem vai avotiem ir vērts veikt ūdens analīzes, lai pārliecinātos par tā nekaitīgumu. Ķīmisko un bioloģisko piesārņojumu cilvēks ne vienmēr var noteikt pēc garšas vai smaržas, bet valsts šādas analīzes privātpersonām neveic. Izņēmums ir populāri, pašvaldību teritorijā esoši avoti, kas reizēm tiek pārbaudīti.
Jūs varat iegūt papildus informāciju par ūdens attīrīšanu un aplūkot kādi ir pieejamie ūdens filtri šeit. Ja agrāk mums grūtības sagādāja preču neesamība, tad šobrīd plašais klāsts un izvēles grūtības.
Papildus informācija
- gada 12. marta MK Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti Latvijā Nr. 118. Sk. internetā: https://likumi.lv/ta/id/60829-noteikumi-par-virszemes-un-pazemes-udenu-kvalitati
- Veselības inspekcija. Pārskats par dzeramā ūdens kvalitāti un uzraudzību 2019. gadā Sk. internetā: https://www.vi.gov.lv/sites/vi/files/content/documents/parskats-par-dzerama-udens-kvalitati-un-uzraudzibu-2019.-gada.pdf