Lielu vai pat lielāko daļu dzīves daudzi no mums pavada biroja darbā. Ilgstoši sēžot pie datora vai veicot citu mazkustīgu darbu ar vienveidīgām pozām cieš veselība. Laika gaitā var pasliktināties stāja, parādīties muguras, kakla un plaukstas locītavu, kā arī redzes problēmas. Ilgstoša sēdēšana pie datora arī var veicināt psiholoģiskas problēmas, vājina asinsriti un veicina sirds un asinsvadu slimību attīstību.
Visas šīs problēmas ir labi zināmas, taču to novēršanai ne vienmēr tiek pievērsta pienācīga uzmanība. Pielāgojot darba vidi, ierobežojot ilgstošu sēdēšanu un palielinot fiziskās aktivitātes ir iespējams novērst vai vismaz attālināt iepriekš minēto kaišu attīstību.
Saturs
Ergonomiskas darba vietas iekārtošana
Ergonomika pēta cilvēka mijiedarbību ar darba vidi, iekārtām un darbarīkiem ar mērķi pielāgot tās cilvēku fiziskajām un psiholoģiskajām vajadzībām. Biroja darbā īpaša uzmanība tiek pievērsta apgaismojumam un pareizai darba vides iekārtošanai. Katram no darbarīkiem – krēsls, galds, monitors, klaviatūra, pele ir jābūt pielāgotiem darbinieka izmēriem un vajadzībām un jālieto pareizi.
Biroja krēsli ar regulējamu augstumu, rokas balstiem un atzveltni jau sen ir kļuvuši par ierastu praksi. Aizvien biežāk birojos tiek ieviesti arī galdi ar regulējamu augstumu, kas ļauj pie galda gan sēdēt, gan stāvēt (stāvgaldi). Pieņemot, ka ar darba inventāru viss ir kārtībā, būtiski arī sēdēt pareizā pozā un atbilstošā attālumā no monitora (60 – 75 cm), novietojot tā augšējo malu acu līmenī.
Tiem, kas ikdienas darbā izmanto peli, ir ieteicams apsvērt iespēju iegādāties tā saucamās “vertikālās” peles. Strādājot ar šī tipa peli plaukstas locītava ir novietota dabiskākā pozā, kas mazina varbūtību iedzīvoties karpālā kanāla sindromā.
Detalizētākās rekomendācijas par darba vides iekārtošanu varat izlasīt Valsts darba inspekcijas sagatavotajā materiālā šeit (noklikšķinot atvērsies .pdf fails).
Fiziskās aktivitātes veicināšana
Regulāras fiziskās aktivitātes ir būtiskas gan fiziskajai, gan mentālajai veselībai. Uzņēmumi, kas rūpējas par savu darbinieku veselību un var to finansiāli atļauties mēdz piešķirt darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises. Daļa polišu arī paredz apmaksātu sporta zāli, vingrošanu, peldēšanu, masāžu u.c. labumus. Ja jums ir šāda polise, noteikti izmantojiet tās sniegtās priekšrocības.
Fiziskās aktivitātes līmenis gan nav atkarīgs tikai no darba devēja labvēlības. Lai uzturētu labu veselību, strādājot ar datoru ir jāņem regulāri pārtraukumi, lai izkustētos un izvingrinātos. Vingrinājumi ir samērā vienkārši un paredz roku, kā arī ķermeņa augšdaļas un kāju izkustināšanu dažādos leņķos ik pēc 15 – 45 minūtēm. Savukārt ne retāk kā ik pēc 2 h būtu jāņem ilgāka pauze. Pusdienu pātraukumā dodieties nelielā pastaigā un, izvēloties starp liftu un kāpnēm, dodiet priekšroku kāpnēm.
Jau pieminētie vingrojumi un aktivitātes ir pats minimums un ar to nepietiks, lai uzturētu labu veselību arī ilgtermiņā. Papildus ir vajadzīgi vidējas un augstas slodzes aerobie (kardio) un anaerobie (spēks) treniņi. Speciālistu viedoklis par intensitāti un biežumu dalās. Centieties sportot vismaz trīs reizes nedēļā katru reizi 30 – 45 minūtes. Ja ilgu laiku neesast sportojuši, sāciet to darīt pakāpeniski un konsultējieties ar sporta treneri.
Stresa pārvaldība un psiholoģiskā noturība
Darba vides psiholoģiskais klimats var būtiski ietekmēt ikviena darbinieka garīgo veselību. Uzņēmumi, kas rūpējas par saviem darbiniekiem mēdz ieviest dažādus atbalsta veidus – relaksācijas telpas, psihologa konsultācijas, stresa pārvaldības treniņš, meditācijas nodarbības, saliedēšanās pasākums, piemēram, kopējas sporta spēles vai svinības. Uzmanība tiek pievērsta arī darbinieku savstarpējām, kā arī darbinieku un vadītāju attiecībām.
Neviens gan neliedz arī pašiem izvēlēties un praktizēt psiholoģiskās noturības un apzinātības treniņus. Pašos pamatos par savu garīgo un fizisko veselību vislielāko atbilstību nesam mēs paši.
Darba un privātās dzīves līdzsvars
Veselīgs dzīvesveids ietver arī līdzsvara saglabāšanu starp darbu un privāto dzīvi. Samērīgas darba stundas, elastīgas darba laiks vai iespēja strādāt no mājām veicina darbinieku lojalitāti. Pretēji izplatītam viedoklim atalgojums nav vienīgais iemesls, kādēļ darbinieki maina darba vietas. Ja esat darbinieks, līdzsvara atrašana starp darba un privāto dzīvi ir arī jūsu uzdevums. Regulāri strādājot virsstundas un uzņemoties aizvien vairāk darba pienākumus, iespējams, var nopelnīt vairāk, bet ilgtermiņā tas var negatīvi atsaukties uz veselību.
