Laima slimība jeb Laimas borelioze ir infekcioza slimība, ko ierosina baktērija “Borrelia burgdorferi“. Šī baktērija nokļūst cilvēka organismā pēc ērces, kas inficēta ar B. burgdorferi, koduma. Saskaņā ar Latvijas Slimību Profilakses un kontroles centra datiem ar Laimas boreliozi ir inficētas 20% – 40% ērču un ik gadu saslimst 200 – 600 Latvijas iedzīvotāji.

Atšķirībā no ērču encefalīta ar kuru var inficēties uzreiz pēc ērces koduma, Laimas slimība parasti tiek pārnesta pēc ilgstošas piesūkšanās (24 – 48 stundas). Tā kā ērces mēdz būt dažādu izmēru, daļa cilvēku, kas inficēti ar Borrelia burgdorferi baktēriju neatceras vai nemaz nenojauš, ka viņiem ir bijusi piesūkusies ērce. Lai mazinātu risku saslimt ar šo slimību, ir svarīga ērces savlaicīga pamanīšana un tās iespējami saudzīga noņemšama.

Lielāks saslimšanas risks ir cilvēkiem, kas pavada daudz laiku brīvā dabā vai tur mājdzīvniekus. Liela nozīme ir profilaktiskiem pasākumiem (Noskaidro – kā sevi pasargāt no ērcēm).

Jautājumu un neskaidrību gadījumā, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu vai zvaniet uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni vai sazinieties ar Infektoloģijas centra poliklīnikas speciālistiem.

Laimas slimības saslimšanas stadijas un simptomi

  1. Primārā jeb lokālā stadija 

Pirmie simptomi var parādīties jau dažu dienu vai dažu nedēļu laikā. Atkarībā no Laima slimības attīstības stadijas simptomu izpausmes un intensitāte mēdz atšķirties. Pats raksturīgākais simptoms sākotnējā stadijā ir migrējošā eritrēma, t.i. ādas apsārtums ar tumšāku vidusdaļu vai apsārtums, kas līdzinās gredzenam. Apsārtuma izmērs var būt no dažiem centimetriem, līdz pat vairākiem metriem.

laima slimibas pazime

Klasisks Laima slimības apsārtums – migrējošā eritrēma

1996. gadā ASV publicētā pētījumā (skat. atsauces) norādīts, ka apmēram 90% bērnu, kas inficējas ar Laima slimību pirmajā stadijā ir novērojama migrējošā eritrēma.

Papildus tam var būt novērojami arī šādi simptomi:

  • nogurums,
  • galvassāpes,
  • grūtības koncentrēties,
  • muskuļu sāpes,
  • locītavu sāpes un pietūkums,
  • pietūkuši limfmezgli,
  • drudzis,
  • miega traucējumi.

2. Otrā jeb izplatības (diseminācijas) stadija

Otrā Laima slimības stadija var sākties jau dažas dienas,  nedēļas vai pat vairākus mēnešus pēc inficētās ērces kodiena. Slikta pašsajūta, vājums, izsitumi var parādīties arī ārpus ērces koduma vietas, kas liecina, ka infekcija ir izplatījusies pa ķermeni. Jāņem vērā, ka pirmās un otrās pakāpes Laimas slimības stadijas var savstarpēji pārklāties.

Dažas citas pazīmes:

  • stipras galvassāpes vai kakla stīvums;
  • pilnīga vai daļēja sejas paralīze;
  • sirds darbības traucējumi;
  • epizodisks elpas trūkums;
  • nervu sāpes;
  • artrīts un spēcīgas locītavu, sevišķi ceļu sāpes;
  • epizodiskas muskuļu, kaulu un locītavu sāpes;
  • nejūtīgums un tirpšana plaukstās un pēdās;
  • smadzeņu un mugurkaula smadzeņu iekaisums.

3. Trešā Laima slimības stadija 

Trešā stadija var izpausties vairākus mēnešus vai pat gadus pēc ērces kodiena. To raksturo artrīts vienā vai vairākās locītavās. smadzeņu darbības (grūtības koncentrēties, atmiņas, miega, garastāvokļa) traucējumi un citi simptomi no iepriekšējām stadijām.

Laima slimības diagnostika un atpazīšana

Pirmais, kas jādara pēc ērces koduma ir sava stāvokļa novērošana tuvāko nedēļu – mēnešu laikā. Vajadzības gadījumā konsultējieties ar ārstu. Novērtējot pacienta stāvokli ārsts izmanto dažādas metodes:

  • iztaujāšanu (noskaidro, vai bijusi saskare ar ērcēm vai atrašanās apvidū, kur saskare var būt bijusi iespējama);
  • izmeklēšanu (aplūko ķermeni, lai konstatētu izmaiņas un Laima slimības pazīmes);
  • novērtē citu slimību iespējamību (līdzīgas slimības pazīmes var izraisīt dažādas slimības);
  • veic laboratoriskās analīzes (Vēlākā posmā tiek veikti ar enzīmu saistīts absorbcijas tests, ELISA – atklāj antivielas pret B. burgdorferi bakteriju, ja nepieciešams arī Western Blot tests – pārbauda antivielas pret specifisku B. burgdorferi proteīnu).

Pirmajā stadijā ārsts balstās, galvenokārt, uz izmeklēšanu un ādas apsārtuma konstatēšanu. Lielākā daļa laboratorisko testu pārbauda antivielas pacienta asinīs, kas rodas vairākas nedēļas pēc kontakta ar inficētu ērci.  Priekšlaicīgi veikti testi var neuzrādīt pozitīvu rezultātu, jo antivielas vēl nav paspējušas izveidoties. Ja pacients izveseļojas antivielas ķermenī saglabājas vairākus mēnešus vai pat gadus, līdz ar to antivielu klātbūtne pati par sevi neliecina, ka pacients ir slims. Vienlaikus pastāv iespēja, ka antivielas uzrāda pozitīvu rezultātu dēļ citām slimībām – vīrusu vai bakterīju infekcijām, autoimūnām saslimšanām.

Ērču pārbaude uz Laimas slimību

Ātrākais veids, kā noskaidrot vai ērce ir bijusi inficēta ar Laima slimību ir pārbaudīt to laboratorijā. Šādu pakalpojumu piedāvā Latvijas Infektoloģijas centrs, kā arī SIA “Centrālā Laboratorija”. Infektoloģijas centrā ērci var arī noņemt, savukārt privātajā uzņēmumā ērces noņemšanas pakalpojumus nepiedāvā.

Ja transportējat ērci uz pārbaudi, parūpējieties, lai tā būtu dzīva. Pretējā gadījumā veikt Laimas boreliozes pārbaudi nebūs iespējams. Būtu vēlams ietīt ērci mitrā salvetē vai novietot uz mitra vates gabaliņa un ielikt slēgtā traukā – burciņā vai pudelītē.

Laima slimības ārstēšana

Galvenais ārstniecības līdzeklis Laima slimības gadījumā ir antibiotikas. Antibiotikas ir recepšu medikaments, līdz ar to ārstniecības veidu un kursu nosaka ārsts. Pacienti, kas uzsāk ārstēšanu pirmajās stadijās, lielākoties, izārstējas pilnībā. ASV Slimību Kontroles un Novēršanas Centra dati liecina, ka lielākā daļa pacientu atveseļojas dažu nedēļu laikā, savukārt dažiem ir novērojams nogurums un muskuļu sāpes vēl 6 mēnešus pēc terapijas.

Pēc slimības pārslimošanas un izārstēšanas neveidojas noturīga imunitāte un ir iespējama atkārtota inficēšanās. Lai arī daudzi zinātnieki mēģina izstrādāt vakcīnu pret Laima slimību, šobrīd vēl nav pieejama vakcīna pret šo infekciju.

Vai Laima slimība ir līpīga? 

Nav zinātnisku pierādījumu, ka cilvēks varētu nodot Laima slimību otram cilvēkam. Arī mātes, kas baro zīdaiņus nevar slimību nodot ar mātes pienu, norāda ASV Slimību kontroles centrs. Tāpat nav pierādījumu, ka slimība varētu tikt pārnesta seksuāli transmisīvā ceļā vai pārlejot asinis.

 

 

Literatūra un papildus informācija