Latvijas likumi paredz, ka slimības pabalsts pienākas sociāli apdrošinātai personai, kas pēdējo 6 mēnešu laikā vismaz 3 mēnešus vai pēdējo 24 mēnešu laikā vismaz 6 mēnešus veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Par pirmo slimošanas dienu nekādas kompensācijas netiek piešķirtas, savukārt par 2. – 10. kalendāro dienu darba devējs izmaksā darba ņēmējam slimības naudu no saviem līdzekļiem. Otrajai un trešai slimošanas dienai tiek piemērots koeficients 75% apmērā no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz desmitai darba nespējas dienai tiek piemērots koeficients 80% apmērā no vidējās izpeļņas. (Lai saņemtu slimības pabalstu, ir jāpiesaka slimības lapa.)

Slīmībai ieilgstot, no 11. dienas līdz darba spēju atgūšanai slimības pabalstu 80% apmērā no personas apdrošināšanas iemaksu algas piešķir un izmaksā Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). VSAA maksājumus veic ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir bez pārtraukumiem vai ne ilgāk par 52 nedēļām 3 gadu periodā. Situācijās, kad tiek slimots ilgāk par 26 nedēļām ģimenes ārstam, citam ārstējošam ārstam vai ārsta palīgam ir jānosūta slimnieks uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, kas sniedz atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu (ne ilgāk par 52 nedēļām), lai nodrošinātu pilnvērtīgu ārstēšanu, t.sk. rehabilitāciju. Nepieciešamības gadījumā komisija arī nosaka invaliditāti.

Slimības pabalsts bērna slimības laikā

Situācijās, kad tiek kopts bērns (līdz 14 gadiem) slimības pabalsts tiek piešķirts par darbnespējas laiku no pirmās līdz četrpadsmitai dienai vai arī no 15. līdz 21. dienai, ja bērns šajā reizē ir kopts arī slimnīcā.

No š.g. 1. janvāra par bērniem, kuriem ir atklātas smagas saslimšanas vai piešķirts invaliditātes kopšanas pabalsts slimības pabalstu piešķir par bērna kopšanu līdz 18 gadu vecumam.

Izmantotie avoti un papildus informācija